Latvijā diskusijas par Eiropas Savienību sākās jau 80-tajos gados. Kopš 1995.gada Latvijas valdība valsts integrāciju Eiropas Savienībā ir izvirzījusi kā prioritāti. Savukārt līdzšinējo sabiedrisko aptauju rezultāti liecina, ka iedzīvotāju attieksme nebūt nav tik viennozīmīga. 2002.gada februārī veiktā aptauja liecina, ka pro-eiropeiski noskaņoti iedzīvotāji Latvijā ir mazākumā, un ievērojamai sabiedrības daļai nav savas attieksmes pret ES paplašināšanos.

Mēs pieņemam, ka neraugoties uz dažādiem informēšanas pasākumiem, sabiedrībai joprojām nav pietiekamas informācijas, kas veicinātu attieksmes izveidošanos pret Eiropas Savienības paplašināšanos. Tāpat mēs pieņemam, ka politiskā elite, NVO un sabiedrība veido nošķirtas informācijas telpas, kuru starpā pastāv ierobežota komunikācijas un informācijas plūsma. Tādēļ ir svarīgi noskaidrot šķēršļus, kas kavē informācijas apriti un sekmīgu komunikāciju Latvijas sabiedrībā.

Mūsu ieguldījums sociālā dialoga veicināšanā būtu apzināt dažādas informācijas telpas, apkopot dažādu sociālo aģentu rīcībā esošās zināšanas un veicināt komunikāciju par ES paplašināšanos starp dažādām Latvijas sabiedrības grupām.

Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, tiks veikts pētnieciskais darbs izmantojot dažādas datu ieguves un datu analīzes metodes un, balstoties uz iegūtajiem rezultātiem, tiks veicināts sociālais dialogs par Eiropas paplašināšanos.

Mēs uzskatam, ka galvenais nav panākt noteikta lēmuma nepārdomātu pieņemšanu ar ideoloģiskās ietekmēšanas starpniecību, bet gan sniegt sabiedrībai vispusīgu informāciju, ļaujot indivīdiem pašiem pieņemt sociāli atbildīgu lēmumu. Mēs ceram, ka mūsu projekts veicinās sociālo dialogu un palīdzēs Latvijas iedzīvotājiem uzdot jautājumus, kā arī rast atbildes.